Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 19 vienumi
Kas attiecas uz ieteikumu divskani ie atveidot ar je, valodas prakse ir pieraādījusīi, ka ne vienmēr tas notiek konsekventi.
2.1. Vārdu pareizrakstība;
Izmaiņas nevar pārvērst par ļaunuma deēmonu un nevar arī vienkāršot – tāpat kā jebkura norise valodā, arī šī ir daudzveidīga un daudzslāņaina.
2.1. Vārdu pareizrakstība;
Uzņēmējs, izpētot CSP datu bāzi, atrada arī to, ka pastāv diferencēti indeksi materiālu izmaksām atkarībā no būvobjektu iedalījuma un mazāks šo izmaksu samazinājums ir biroju ēku būvniecībā.
2.1. Vārdu pareizrakstība;
Datu transformācijas, kas šajos pētījumos tika atzītas par perspektīvām, daudzos aspektos ir līdzīgas UD marķējuma modelim, tādeējādi iezīmējot UD korpusa izveidi kā loģisku darba turpināšanas virzienu.
2.1. Vārdu pareizrakstība;
Lietuviešu valodniecības izdevumos un presē publicēts ne viens vien raksts par šiem jautājumiem (Kvašytė 2000; 2003; 2004; 2005), viena publikācija ir arī latviski (Kvašīte 2005).
2.1. Vārdu pareizrakstība;
Latvijas valsts himnas teksta citējumos vai pārfraāzējumos parādās arī latvju dēli un latvju meitas. Šādā lietojumā vārdu latvji tik tiešām var uzskatīt par poētisku.
2.1. Vārdu pareizrakstība;
Vīrietis (25–34), pieiedams pie autobusu kustības saraksta, paziņam saka: Cikos tad viņš te nāk? (LL 2013) Runas situācija kafēejnīcā.
2.1. Vārdu pareizrakstība;
Piemēram, vai konsekvents tehnisku rakstuzīmju, kā domuzīmes, defises un pēdiņu, lietojums ir tikai sīkums, vai tomēr ne?
2.1. Vārdu pareizrakstība;
Vecvectēva vārda vietā var tikt norādīts viņa pievārds, iesauka, pseidonīms, epitets vai goda tituls, kā arī attieksmes vārds, kas vēsta par ģimenes izcelsmi, reliģisko piederību vai dzīves vietu.
2.1. Vārdu pareizrakstība;
Liela grupa vietvārdu ar ķermeņa daļu nosaukumiem ir vārdu savienojumi, kuros anatomiskā leksēma ir atkarīgais komponents un atspoguļo tā saukto toponīmiskā jeb salīdzināmā ģenitīva nozīmi (Rapa 2014).
2.1. Vārdu pareizrakstība;
Pret buržuaāzisko idealismu mūsu valodniecībā.
2.1. Vārdu pareizrakstība;
Raksta mērķis — aktualizēt latviešu grāmatrūpniecības tradīcijas dažu tipogrāfisko zīmju lietojumā, tām vairāk pievēršoties kā rakstu, nevis interpunkcijas zīmēm (kaut vairākas rakstu zīmes var izmantot polifunkcionāli).
2.1. Vārdu pareizrakstība;
Jautājums ir pārfraāzējams: vai valsts amatpersonām, uzrunājot Latvijas sabiedrību, jārunā tikai latviski?
2.1. Vārdu pareizrakstība;
Ne vienmēr pozitīva un ne vienmēr negatīva, bet allaž nozīmīga. 13 bija kā pārleēciens uz jaunu ciklu, jaunu telpu, un kā jebkurš pārleēciens – bīstams.
2.1. Vārdu pareizrakstība;
Saistībā ar valodas normām, valodas apguvi un izmantošanu Stīvs Klainedlers (Steve Kleinedler) norāda trīs priekšrakstu grupas: dzimtās valodas lietojuma normas (fonētiskās, sintaktiskās, morfoloģiskās) – noteikumi, kurus dzimtās valodas lietotāji zina un izmanto pat tad, ja šie likumi nav īpaši mācīti; didaktikas līmeņa normas: valodas likumi, kuru mācīšana veido priekšstatus par labu/sliktu jeb pareizu/nepareizu valodas lietojumu; ieteikumi pilnvērtīgākai saziņai: stilistiski ieteikumi, lai izteiktos skaidri un saprotami (Kleinedler 2018). Īpaši būtisks ir pirmais līmenis, jo šī kompetence nosaka to, vai dzimto valodu patiešām pārvaldām pienācīgi.
2.1. Vārdu pareizrakstība;
Izmaiņas nevar pārvērst par ļaunuma deēmonu un nevar arī vienkāršot – tāpat kā jebkura norise valodā, arī šī ir daudzveidīga un daudzslāņaina.
2.1. Vārdu pareizrakstība;
Tas iet roku rokā ar Igaunijas augstākās izglītības internacionalizēšanas stratēģiju, kas atbalsta angļu valodas izplatīšanos konkurenētspējas nodrošināšanai.
2.1. Vārdu pareizrakstība;
Hauzenberga-Šturma atzīst: „Nav viegli arī šai gadījumā vilkt visai relāatīvo robežu starp kļūdu un valodas pārmaiņu, jo spriedumu lielā mērā noteiks spriedēja paaudzes piederība.” (Hauzenberga-Šturma 1992 [1967], 93) Tomēr jēdzieniskās attieksmes starp teikuma locekļiem precīzāk izsakāmas ar prievārdu.
2.1. Vārdu pareizrakstība;
Vienīgi šajā Ckovidlaikā ir grūtāk iepazīt cilvēkus – mazāk saskarsmes.
2.1. Vārdu pareizrakstība;