Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 3 vienumi
Arvien biežāk lauka pētījumos dzirdam ģeogrāfisko objektu grupu nosaukumus – vietvārdus, kas apzīmē precīzi nedefinētas ģeogrāfiskas teritorijas, kuru centrā parasti ir kāda visiem lietotājiem zināma esoša vai zudusi apdzīvota vieta. Šādi vietvārdi kartēs parasti nav atspoguļoti un arī vietējo uztverē par īstiem vietvārdiem netiek uzskatīti, kaut arī par tādiem noteikti saucami. Šādu vietvārdu rašanos, šķiet, veicinājušas sociālas un ģeogrāfiskas pārmaiņas – viensētu iznīkšana un lielo centru attīstība. Tā, pPiemēram, Viesītes novada Elkšņu pagasta Kūdru mājas ar trim kaimiņmājām jau agrākos laikos tika sauktas par Kakta stūri, jo celtas meža ielokā pie paša Sūpes purva, Kausi ir teritorija, kur savulaik bijušas četras saimniecības, kas visas iznīkušas, savukārt teritoriju ap Lieljāņu saimniecību sauc par Kremli, jo tur savulaik izvietota padomju armijas karadaļa.
7.1. Liekvārdība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Kas attiecas uz ieteikumu divskani ie atveidot ar je, valodas prakse ir pierādījusi, ka ne vienmēr tas notiek konsekventi. Tā, pPiemēram, Gabriel joprojām tiek atveidots kā Gabriels, bet Diego gan kā Djego, gan Diego.
7.1. Liekvārdība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Jaunu noteikumu trūkums noved pie tā, ka bieži vien cilvēki ir spiesti izmantot L. Ceplīša norādījumus un nepareizi atveidot īpašvārdus. Tā, pPiemēram, pagājušajā gadā LTV1 demonstrēja seriālu Aklā mīla”, un tajā mēs tulkojumā sastopam personas ar tādiem vārdiem kā Pavlo (Pablo vietā), Alverto (Alberto vietā) utt. Īpašvārdu atveidi nav iespējams nodalīt no valodas attīstības procesa un vairāku faktoru mijiedarbības.
7.1. Liekvārdība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 10.4. Sekundāra: sākumburti;