Tādēļ ir svarīgi noskaidrot šo vēsturisko formburtu pareizo izrunu.
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Tāpat jāpiekrīt vērojumam, ka norādāmie vietniekvārdi arvien biežāk pildaveic gluži to pašu funkciju, ko angļu valodā veic noteiktais artikuls, turklāt šī funkcija kļūst tik ierasta, ka to runā nepamana ne tikai jaunieši: Man ir radusies tāda sazvērestības teorija, ka viņa tajā Krievijas visnotaļ intelektuālajā mākslas vidē vienkārši neizturētu konkurenci (RL 2019, 30).
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
AugstākIepriekš minētais piemērs ilustrē to, cik vērtīga ir terminrades funkcija: tai ir potenciāls atvieglot TK un TK apakškomisiju darbu, sekmēt valsts, ES iestāžu un privātā sektora sadarbību terminoloģijas izstrādē, kā arī sniegt elektronisku darba vidi citām darba grupām, kuras šo funkciju spētu pielāgot savām vajadzībām. Šobrīd interneta lietotājiem LNTP ir pieejams tā pirmajā versijā.
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Pētījuma „Latviešu literārās valodas morfoloģiskās sistēmas attīstība” (2002) nodaļā par darbības vārda ciešamo kārtu ir analizēta pasīva konstrukciju lietojuma statistika un konstatēts, ka literārās valodas attīstībā var izšķirt trīs posmus: līdz Bībeles pirmā tulkojuma iznākšanai 1689. gadā – šo posmu raksturo neliels ciešamās kārtas konstrukciju lietojums; no pirmās Bībeles līdz 19. gs. vidum – šajā posmā vērojams krass ciešamās kārtas konstrukciju skaita palielinājums, ko noteica tulkojuma oriģinālvalodas stila specifika; no 19. gs. vidus līdz mūsdienām – šim posmam raksturīga tendence samazināt pasīva konstrukciju lietošanu (sk. Veidemane 2002, 415). 21. gadsimtā ir vērojams, ka ciešamās kārtas lietojums tekstveidē atkal ir palielinājies, un pasīva konstrukcijas ir sastopamas visos valodas paveidos. Šķiet, no pašreizējā skatu punkta minētajam dalījumam būtu pievienojams ceturtais posms – no 20. gs. nogales līdz mūsdienām, ko raksturotu ciešamās kārtas konstrukciju lietojuma biežlietojuma palielināšanās, tomēr šādam apgalvojumam būtu nepieciešami papildu statistiski pētījumi, izmantojot jau izstrādātus parametrus.
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Vienā lietišķajā tekstā bieži dominē viens darbības veicējs, tāpēc tā atkārtošana rada neveiklu un smagnēju izteiksmi, turklāt ir arī lieka, jo darbības darītājs ir skaidri saprotams pēc konteksta. Šādos piemēros ciešamās kārtas konstrukcijas palīdz novirzīt adresāta uzmanību uz tekstapašu darbību un objektu, neatkārtojot identisku darāmās kārtas konstrukciju, piemēram: SIA „XXX” pilnvaro darbinieci YY iesniegt VID Centra rajona nodaļā iesniegumu par 10 pavadzīmju numuru piešķiršanu.
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
TransformēPārveidojot attiecīgo piemēru darāmajā kārtā, gramatiskajā centrā būtu iekļaujams semantiskais subjekts akts un veidotos teikums: Darba izpildi apliecina pieņemšanas un nodošanas akts (..) Tomēr teikumu darāmajā kārtā var transformēt arī šādi: Darbinieki darba izpildi apliecina ar pieņemšanas un nodošanas aktu (..), saglabājot instrumentāli kā līdzekļa locījumu.
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Ciešamo kārtu nevajadzētu lietot bez īpašas vajadzības, jo tā padara izteiksmi smagnējāku untu grūtāk uztveramu.
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Lietišķajāos tekstveidēos šādos piemēros vajadzētu censties izmantot darāmo kārtu, lai pārāk nesarežģītu teikuma konstrukciju un lieki neapgrūtinātu teksta uztveri.
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Raksta mērķis ir iepazīstināt ar sarunvalodisku norādāmo vietniekvārdu lietojumu dažādos galvenokārt rakstu valodas žanros, vienlaikus salīdzinājumam piedāvājot arī piemērus no mutiskavārdu teksta.
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Un, jo lielāka ir kādas parādības vai vietas loma un klātbūtne cilvēka (vai cilvēku kopienas) dzīvē, jo lielāka nozīme ir arī tās vārdnosaukumam un jo aktīvāk notiek tās nosaukšana un/vai pārdēvēšana – gan apzināti vai neapzināti sekojot kādai normai un tradīcijai, gan arī, gluži pretēji, cenšoties izkāpt no normas rāmjiem un paužot savu individuālo attieksmi vai radošo domu.
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Latviešu valodā novērotos FB apzīmējumus pēc to uzbūves, kā arī pēc darināšanas metodespaņēmiena un grafiskās atveides var iedalīt vairākās grupās. 2.1. Abreviatūras.
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Jāatzīmēuzsver, ka jēdziens retorika vai rētorika dažādos pētījumos iegūst atšķirīgu nozīmi un tiek skatīts gan kā “pārliecināšanas un argumentācijas māksla” tās klasiskajā jeb Aristoteļa izpratnē, gan kā dziļāks saturisks pētījums, kas skata konkrēto runas piemēru saturisko veidojumu, gan arī tiek pielīdzināts kā sinonīms diskursam un valodas lietojumam (Charteris-Black 2014).
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Kā spilgts piemērs minamas neatkarības dienu runas, kurās prezidents atgādina tautai par tās morālajām un simboliskajām vērtībām, par tās pagātnes mācībām un nākotnes cerībām, kā arī par to, kas tai kopīgs vai atšķirīgs arno citām tautām.
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Autoram nav gatavas receptes tam, kā vairāk cilvēciskot iztiesāšanu krimināllietās, tomēr šīs publikācijas ietvaros autora mērķis bija norādīt, ka zem paklāja paslaucīneatrisinātas problēmas turpina eksistēt arī šobrīd, un tās var izpausties visnegaidītākajos veidos.
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Paralēli katru reizi, kad tiek veidota saikšķautne, tiek aplūkots 1.1. punktā veidotaisa kartējums un izveidotas visas nepieciešamās paplašinātā atkarību grafa saites starp topošās atkarības vecāka un bērna vienlīdzīgajiem elementiem.
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
To var kāddažreiz novērtēt naudā, kādreiz arī nevar. Jo eEkonomikā bieži vien runā nevis par naudu, bet gan lietderīgumu.” (Autora papildinājums – „Ekonomikas skaidrojošajā vārdnīcā” ar lietderīgumu saprot „spēju apmierināt patērētāja vajadzības” (ESV 2000, 120). Šīs vajadzības ir individuālas, taču tirgus, reklāma un politika šīs vajadzības diktē un cenšas pārliecināt, ka attiecīgo preci vai pakalpojumu klientam vajag attiecīgajā kvalitātē.
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Tekstam krāsainību piešķir arī arhaiskā frāze divi pasaules, atvedinot lasītāja atmiņā Viļa Plūdoņa poēmubalādi „Salgales Mada loms”. Vēl piemērs: Vēl latvietim ir ļoti svarīgi, ko par viņiem domā citi.
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Pēc pārraudzības maiņas centrs mainīja arī savu atrašanās vietu, no Ministru kabineta ēkas Brīvības bulvārī 36 pārejot uz Rīgas Latviešu biedrības namu (kreisā spārna 4. stāvā) Merķeļa ielā 13. Šajā laikā centra galvenās prioritātes bija valodas prasmes atestācijas organizēšana un kontroles funkciju īstenošana saistībā ar pārkāpumiem valsts valodas lietošanas jomāpārkāpumiem.
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Taču esam pārliecināti, ka personas, kas kādu laiku darbojušās kā centraVVC sabiedriskie palīgi, arī turpmāk dos savu ieguldījumu valsts valodas pozīciju stiprināšanā arī tad, ja kādu apstākļu (visbiežāk darba vai dzīvesvietas maiņas dēļ) izlēmuši šo statusu nesaglabāt.
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
AugstākIepriekš minētais piemērs ilustrē to, cik vērtīga ir terminrades funkcija: tai ir potenciāls atvieglot TK un TK apakškomisiju darbu, sekmēt valsts, ES iestāžu un privātā sektora sadarbību terminoloģijas izstrādē, kā arī sniegt elektronisku darba vidi citām darba grupām, kuras šo funkciju spētu pielāgot savām vajadzībām. Šobrīd interneta lietotājiem LNTP ir pieejams tā pirmajā versijā.
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|