Norma

Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika

Ekskluzīvi

Atrasts/-i 47 vienumi

Nacisti labi saprata valodas varu un to sekmīgi izmantoja, lai pakļautu masas, turklāt indivīdu padarīšana par masu bija viens no galvenajiem šādas valodas uzdevumiem. (Klemperers 2004). Kara upuri teiks, ka karš ir viena nebeidzama postaža, bet ģenerāļi jūsmos par varonību un dižumu.
5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums;

Savukārt, parādes runa vai nu slavē, vai nopeļ kādus cilvēkus vai notikumus, uzsverot skaisto vai apkaunojošo un koncentrējoties uz tagadni (Aristotle 1959).
5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums;

Daži no tiem gan vēlējuma formā: “Domājams, ka raksta autors būtu varējis izteikt viedokli par nepieciešamību apsvērt tiesnešu disciplināratbildības stiprināšanu, arī nepieminot konkrēto lietu, jo tās pieminēšana nekādi nepamato vai nepastiprina autora viedokli.” (7. lpp. 1. sleja).
5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums;

Cik daudz nelielu civillietu varētu paspēt izskatīt, ja pirmajā instancē viss vajadzīgais tiktu noskaidrots nevis piecās darba dienās, bet, teiksim, divās, un lietas izskatīšanai apelācijas instancē patiešām pietiktu ar plānotajām trīs, nevis faktiski patērētajām septiņām dienām.
5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums;

Visa tiesāšanās jeb, zinātniskāk –, civilprocess - sastāv no procesuālām darbībām, tostarp sprieduma taisīšana, kuram saskaņā ar Civilprocesa likuma 189. pantu jābūt likumīgam un pamatotam, kā to tālāk izvērš 190. pants.
5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums;

Vācieši savu lidmašīnas pilotu apglabājuši turpat pļavas malā.” (Tvd). Aizkustinošs stāsts ir par 40 metru garo Ulmaņpriedi Turnā, kuru varējis redzēt pat no Valkas. Šis vietvārds neizdzēšams dzīvojis tautas mutē jau gandrīz gadsimtu, pārdzīvojot arī padomju laikus, un jau apvīts daudzām leģendām – daži domā, ka tur Kārlis Ulmanis bērniem dalījis konfektes, citi prāto, ka to Latvijas valsts prezidents būs stādījis.
5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums;

Diemžēl arī vēl tagad gadās, ka šis cēlais ētiskais princips skolā tiek interpretēts tikai kā kolektīvā atbildība, kad „tiešām visiem nākas atbildēt par viena nodarījumu vai vienam nākas ciest citu dēļ.” (Kalēja 2003). Lai sasniegtu noteiktu mērķi, katrā cilvēku grupā, komandā vai organizācijā, jāvalda tādām attiecībām kā vienotība, saliedētība, sadarbība, tāpēc populārais sakāmvārds saglabājis savu aktualitāti joprojām.
5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums;

Pozitīvu vērtējumu guva arī meklēšanas rezultātu atbilstība meklētajam. (Arnicāne u. c. 2016, 21). Arī vizuālais noformējums respondentus apmierināja: tikai 11,7 % respondentu šo aspektu novērtēja ar 4, 3 un 2 ballēm.
5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums;

Taču 1864. gada 5. (17.) jūnijā M. Muravjovs, jau turēdams rokās pirmo kirilicā pārveidotu lietuviešu mācību grāmatu, parakstījis ar Sanktpēterburgas priekšniecību saskaņoto aizrādījumu Nr. 281, kas adresēts Viļņas Cenzūras komitejai: „Nosūtu lietuviešu ābeces eksemplāru, kas drukāts krievu burtiem, un iesaku kopš šī laika ievērot noteikumu: neatļaut drukāt nevienu lietuviešu ābeci, kas rakstīta ar poļu burtiem, un atļaut drukāt tikai tad, kad tās tiks pārrakstītas krievu burtiem saskaņā ar pievienoto paraugu.” (oriģināls: EAIS 1864; Merkys 1994, 6). Pirms un pēc tam bijuši arī citi administratīvie rīkojumi, mutiskie aizrādījumi (piemēram, ne tikai par mācību grāmatu, bet arī par visu lietuviešu, žemaišu un latviešu grāmatu izdošanu kirilicā), taču tieši minētā dokumenta datumu Lietuvā mēdz uzskatīt par drukas aizlieguma sākumu.
5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums;

Attiecīgi modalitātes izteiksmes līdzekļi, piemēram, noliegums, vai uzruna, noslēdz izteikumu.
5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums;

Tas varētu nozīmēt, ka vietvārda motivācijā svarīgāka konkrētība (konkrēti notikumi un cilvēki), nevis vispārība, līdz ar to virsjēdzieni (tā sauktie hiperonīmi) izmantoti reti, bet bieži sastopami hiponīmi – pavisam – konkrēti par nelaimi, nicinājumu vai nelaimīgu notikumu vēstoši vārdi.
5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums;

Tāpēc cilvēki, kuri daudz analizē literatūras darbus, prot labi diskutēt. (llvs) Skolēnu kritiskā domāšana un prasme argumentēti paust savu viedokli izpaužas, arī, skolēniem kritiski izvērtējot skolās piedāvāto daiļliteratūru.
5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums;

Skolēnu sniegumu, viņu leksikas zināšanas var mērīt, arī, pievēršot uzmanību pārspriedumos lietotajām jēdzienu, parādību vai norišu definīcijām, semantiskiem skaidrojumiem.
5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums;

Tas ir jāpatur prātā un jāveido virsraksti, kas nostrādā – rada interesi uzzināt vairāk un nodrošina pārējā satura izlasīšanu.” (31 piemērs 2014). Veidojot PowerPoint prezentāciju, nereti vienu apakštematu nevar ievietot vienā slaidā, tam nepieciešami 2–3 slaidi, bet mainīt virsrakstu nav pamata.
5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums;

Līdzīgs stāvoklis bija arī daudzās, īpaši, pilsētnieku, ģimenēs, kad bērni vecākus uzrunāja ar voi vai lei.
5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums;

Piemēram, folkloras pierakstos – pasakās, teikās – viscaur, neatkarīgi no personas sociālā stāvokļa kā uzrunas forma lietots vietniekvārds tu un verba vsk. 2. persona.
5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums;

Aizgājušā gadu simteņa deviņdesmito gadu grāvējfilma „Rembo” (Rambo), ļaužu prātos, visticamāk, ir iegūlusi visupirms ar Silvestra Stalones tēlotā supervaroņa neticamajām cīņām un mūždien puskailo muskuļoto torsu, tomēr tā ir arī sava laika un ideoloģisko cīņu liecība.
5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums;

Ja rektora amatā ieceļ ārvalsts pilsoni, viņam jāprot un jālieto valsts valoda tādā apjomā, kāds nepieciešams viņa profesionālo pienākumu pildīšanai, vai augstskolai ir jānodrošina tulkojums valsts valodā.” (Likumprojekts 2020). Valodas prasmes un tulka pakalpojumu izmantošanas vienādošana rektora – amatpersonas, kas pārstāv augstskolu attiecībās ar valsti un sabiedrību, – darbā ir teorētisks nonsenss un praktiski neīstenojams modelis.
5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums;

Nomainoties iekārtām un apgūstot jauno dzīvestelpas realitāti, sabiedrības un līdz ar to arī kultūras, tostarp valodas lietojuma, izmaiņas, bija neizbēgamas.
5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums;