Senākās normas, kas iekļautas ‘“Likumā par vārdu un uzvārdu rakstību dokumentos’”, sastopamas jau kopš 1927. gada. TŠajā likumā rakstīts: ‘“No svešas valodas ņemts vārds un uzvārds rakstāms, kā to izrunā latviešu valodā, pieliekot lokāmam vārdam un uzvārdam attiecīgu galotni.’” Tāam seko 1938. gadā pieņemtaisie Izglītības ministrijas Pareizrakstības komisijas atzinumi.
1. Tehniskais noformējums;
4. Formveidošana;
6.1. Saistāmība;
7.3. Neiederīgs vārds;
4.4. Cita vārdšķira;
|