Nereti dzimtās valodas skolotājam jādzird pārmetumi, ka nav iemācījis saviem skolēniem rakstīt, piemēram, iesniegumu, paskaidrojumu u. c. Tāpat skolotājam jāuzklausa kolēģu pārmetumi, ka skolēni kādā no mācību priekšmetiem raksta kļūdaini vai nezina valodas likumus. Šādāai situācijā jālieti der atgādinaājums, ka valodas kopšanas darbs ir ikviena valodas lietotāja pienākums, un tikai kopā, ievērojot vienotas prasības runas kultūrāas prasības, mēs varam veikt lielo, svētīgo darbu – turēt cieņā un godā savu dzimto valodu, kā to aicināja darīt mūsu jaunlatvieši Juris Alunāns, Kronvalda Atis, Latvijas brīvvalsts laikā pedagogi E.rnests Aistars, E.duards Pētersons, A. Daugleksandrs Dauge vai padomju periodā – Helga Grase, izvirzot augstas prasības skolotājam gan savā mācību priekšmetā, gan norādot, ka skolotāja personības spēks un piemērs ir ļoti būtisks izglītībā, padomju periodā – H. Grase.. Valodas kultūras ietekmētājfaktori mūsdienās Jāatzīst, ka vienotā valodas un rakstības kultūras skolu režīma izvirzītās prasības ir aktuālas arī mūsdienās latviešu valodas un literatūras mācībās.
1. Tehniskais noformējums;
2.2. Saīsinājuma izveide;
4. Formveidošana;
6.1. Saistāmība;
6.4. Vārdu secība;
6.5. Izteicēja izveide;
7.2. Mazvārdība;
10.3. Sekundāra: interpunkcija;
|