Visai izsmeļošu ieskatu šeit ieskicēto jautājumu kontekstā sev raksturīgajā vienkāršībā ir sniedzis viens no pazīstamākajiem mūsdienu valodas pētniekiem, britu lingvists Deivids Kristals (David Crystal, dz. 1941). 2004. gadā publicētās grāmatas „Valodas revolūcijaThe Language Revolution” (Crystal 2004) ievadā „Jauna lingvistiskā pasaule” viņš norāda: šobrīd mēs piedzīvojam jaunas lingvistiskās ēras aizsākumu. Šo revolucionāro pāreju, kuru hronoloģiski jo īpaši ierāmē 20. gadsimtas. 90. gadi, raksturo trīs galvenās tendences, un katrai no tām ir globālas ietekmes.
1. Tehniskais noformējums;
2.2. Saīsinājuma izveide;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
|
Tā atzīmēta arī pāris vietās citviet tekstā Fīrekera piezīmēs, piemēram,., G. Manceļa vārdnīcas 75. lappusē -– nelaime nelaimes galā. Šobrīd gan vairs nav iespējams konstatēt, vai reduplikācija un aliterācija Fīrekera latviskotajos tekstos ir saistāma ar latviešu folkloras vai viņa pētītās sarunvalodas ietekmi, iespējams – ar abām. Jāatzīmē, ka sSkaniski efekti vispār ir latviešu tautasdziesmu raksturīga iezīme, arī aliterācija vārda sākumā, tā vidū un pat beigās.
1. Tehniskais noformējums;
2.2. Saīsinājuma izveide;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
|
Vispirms 1992. gadā izveidoja Valsts valodas centru (sk. https://www.vvc.gov.lv/), ko vadījuši Dzintra. Hirša, Agris Timuška, Māris Baltiņš, tad Tulkošanas un terminoloģijas centru (1996), ko 2009. gadā pievienoja VVC. Centra ietvarosā darbojas Valsts valodas inspekcija, kā arī Latviešu valodas ekspertu komisija, kas regulāri izvērtē dažādus dokumentus, kodificē literārās valodas normas, sniedz atzinumus par dažādiem valodas jautājumiem.
1. Tehniskais noformējums;
2.2. Saīsinājuma izveide;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
|
Vai daudz pozitīvo atbilžu daudzums uz jautājumu, piemēram., „Vai jūs runājat latgaliešu valodā?“”, var būt pietiekams pierādījums tam, ka pastāv atsevišķa (neatkarīga no latviešu valodas) latgaliešu valoda?
1. Tehniskais noformējums;
2.2. Saīsinājuma izveide;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
|
Jāmin gan Valsts valodas likums (Valsts valodas likums), gan MK, gan LR Ministru kabineta noteikumi Nr. 114 “„Noteikumi par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā, kā arī to identifikāciju” (LR Ministru kabinetaK noteikumi Nr. 114). Ir p un tajos 2018. gada 2. martā apstiprinātie grozījumi. Pārskatīti un publicēti krievu, poļu, ungāru, dāņu, norvēģu, zviedru, somu, franču un itāļu, pēdējos gados arī portugāļu, grieķu un citu īpašvārdu atveides ieteikumi.
1. Tehniskais noformējums;
2.2. Saīsinājuma izveide;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
|