Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 75 vienumi
Kā teicis A. Veisbergs, nereti aizguvums ir laba alternatīva gariem pašcilmes veidojumiem (skat. Veisbergs 2007, 138).
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība;
Pēdējo pārdesmit gadu laikā jau ir bijis ne mazums pētījumu dažādās valodniecības nozarēs par dažādām ar interneta lietošanu saistītām valodas parādībām. Šoreiz pievērsīsimies tematam, kas galvenokārt saistās ar socioonomastikas jomu – citiem vārdiem sakot, ir analizējams gan no onomastikas, gan sociolingvistikas skatpunkta. (Te jāpiebilst, ka digitālās vides onomastiskie pētījumi, kā novērots, biežāk saistās ar virtuālajiem antroponīmiem, resp., personvārdiem – t.i. dažādiem tiešsaistē izmantotajiem lietotājvārdiem (usernames).
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība;
Vēl lielāka dažādība vērojama interneta vides neformālajā saziņā – vietne "Twitter" tiek saukta gan īstajā vārdā, gan par tviteri, gan daļēji transkribētā vārdā par Twiteri vai twiteri, gan arī tulkotos un lokalizētos vārdos par čiepstētavu, čivinātavu u. c. Otrkārt, šīs dažādības iemesli atspoguļo ne tikai ekspertu šķietamo nespēju vienoties, bet arī dziļākus sociolingvistiskus, vēsturiskus un/vai psiholoģiskus cēloņus.
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība;
Vējoņa uzrunās, kuras ir vienkāršākas un sabiedrības aptauju datos raksturotas kā “dabiskākas”. Šajās uzrunās tiek radīts iespaids, ka prezidents ir atvērts savu izteikumu diskutēšanai un atvērtamdiskusijām un dialogam.
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība;
Tomēr zvērināto tiesas idejas aizstāvji starpkaru perioda Latvijā, atsaucoties uz citviet Eiropā sastopamajiem nepamatotas notiesāšanas gadījumiem un Latvijas tiesu sekmīgo darbību, uzsvēra: “Latvijas tiesu iestāžu spriedumi nepazīst “Justizmord” [no vācu val. – tiesiskuma nonāvēšana – autora piezīme] gadījumus, kādi bijuši Vakareiropā neprofesionālo juristu tiesās aiz politiskiem vai citiem motīviem; Latvijas tiesas gandrīz nepazīst gadījumu, kur kāds nevainīgs būtu notiesāts.” Ar šādu cerību tādējādi tika pamatots uzskats, ka zvērināto piesēdētāju institūta ieviešana nevarētu palielināt nepatiesas notiesāšanas risku.
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība;
Otrajā grupā ir aizguvumi, kuri latviešu valodā ienākuši lielākoties 19. gadsimtas. otrajā pusē ‒– 20. gadsimtas. pirmajā pusē, proti, pirms vairākām paaudzēm.
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība;
Redaktores darbā man allaž lieti noder laika pārbaudi izturējusī „The Wordsworth Dictionary of Phrase & Fable” (Wordsworth 1993) u. c. uzziņu izdevumi, kuros skaidroti vārdi, frāzes, arī notikumi.
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība;
Jau pirmajā tās ierakstā pausta interese un negatīva attieksme pret jauno vīrusu, izmantojot eifēmismu: Interesanti, ka nekur nav minēts kā izpaužas saslimšana, no kā rodas.
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība;
Dienasgrāmata 2008 – –2012”. Piemēram: Kad 1920. gadā nodibināja Latvijas zelta fondu, patriotisma līmenis bija tik augsts, ka, Ivandes Kaijas rosinātas, sievietes tam ziedoja savus laulību gredzenus.
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība;
Džons Vilsons (John Wilson 2015) uzskata, ka prezidentu valodas lietojums nevar tikt klasificēts kategorijā politiskais diskurss un pat ne kategorijā politiskā retorika, jo pēc savas būtības tās mērķis nav argumentācija vai pārliecināšana, bet drīzāk dialogs ar tautu (Wilson 2015, 1).
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība;
Latviešu valodas daktīilo zīmju lietošanu var apgūt, izmantojot LNS interneta mājaslapas sadaļu “„Zīmju valoda”.
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība;
Tas attiecas arī uz manuālo zīmju gramatiskāo laika izteiksmiu. Šim nolūkam tiek izmantotas zīmes laika attiecību un stāvokļa apzīmēšani, piemēram, izmantojot zīmes ŠODIEN, VAKAR, RĪT u. c. Šādu zīmju veidošanas pamatā ir telpiskais princips. Šim nolūkam zīmju valodā kalpo laika ass.
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība;
Turklāt ir pagājuši vairāk nekā divdesmit gadi, kopš stājās spēkā Valsts valodas likuma nostādne par atbalstu latviešu zīmju valodas attīstīšanai. Šī valoda ir dzīva, jo tai ir lietotāji, kas rūpējas par tās attīstību un ir ieinteresēti sadarbības veidošanā ar NZV pētniekiem arī ārpus nedzirdīgo cilvēku kopienas. Literatūras saraksts Aronoff et al. 2005 -– Aronoff, Mark, Meir, Irit, Sandler, Wendy.
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība;
Savukārt “„Preču zīmju likums”, kas pieņemts 2020. gadā, valodiskus aspektus tikpat kā vispār nepiemin.
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība;
Jāsecina, ka daļa no tajā aplūkotajiem piemēriem (kas iegūti, aptaujājot jauniešus dažādās Latvijas pilsētās) vienlaikus ir arī ergonīmi, jo tie ir uzņēmumu nosaukumi, kuru lietojums nav atkarīgs no konkrētā topoobjekta (resp. attiecīgā uzņēmuma filiāles) atrašanās vietas – piemēram, Hesītis < Hesburger, Staķiks < Statoil u. tml. Dažādi nosaukumu varianti (gan oficiālie, gan neoficiālie) mēdz būt gan reālās, gan arī virtuālās pasaules vietām.
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība;
Laikrakstā "„Mājas Viesis"”, kurš tā pastāvēšanas pirmajos gados sevi pozicionēja kā "„laicīgu lapu"” un kļuva par nosacītu opozīciju konservatīvu mācītāju vadītajām "„Latviešu Avīzēm"” (Līgotņu Jēkabs 1934; von Hehn 1938), atrodami vairāki plaši raksti par laikmeta aktualitātēm. Šai laikā sāka straujāk attīstīties populārzinātniskās literatūras žanrs, kurš ne tikai sniedza derīgus padomus ikdienas dzīvei, bet pirmām kārtām apmierināja lasītāja intelektuālās vajadzības.
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība;
Paroles tipa lietojuma modelis skaidri saskatāms ir "„Rīdzenes sarunās"”, kas fiksētas operatīvās izmeklēšanas laikā un publiskotas žurnālā "„Ir"” (Sarunas 2017).
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība;
No publiskas sarunas atvasināts necenzētās leksikas lietojuma modelis ir pašafektācija jeb tāda iekšēja "„uzvilkšanās"”, kas izpaužas, ne tikai runājot ar "„parastajiem cilvēkiem"”, bet arī savā starpā vai vienkārši – pašam ar sevi.
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība;
VVK arī palīdzēja VVA aģentūrai sagatavot politikas plānošanas dokumenta “„Valsts valodas politikas programma 2005.–2009. gadam” projektu.
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība;
Arī „Latviešu valodas vēsturiskā vārdnīca” varētu būt ne tikai mūsu valodas pagātnes, bet arī šīsdienas un rītdienas liecinieks. Literatūra Andronova, E., Siliņa-Piņķe, R., Trumpa, A., Vanags, P. Latviešu valodas vēsturiskās vārdnīcas (16.-–18. gs.) projekts: pirmā posma rezultāti un turpmākie uzdevumi.
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība;