Turklāt arī krievu tiesību zinātnieks Ivans Foiņickis (Иван Яковлевич Фойницкий, 1847−1913) esot bijis tajos ieuzskatoījis, ka zvērināto tiesas, mēģinot rast taisnīgumu, darbojas labāk par tā dēvētajām ““kroņa” tiesām, jo zvērināto tiesās it sevišķi spilgti izpaužoties kriminālprocesa pamatprincipi: publiskums, sacīkste u. c. principi”.
1. Tehniskais noformējums;
6.5. Izteicēja izveide;
|
Piemēram, ja teikumā Uzņēmums „“Laima” iegādājies ražošanas tehniku 30 tūkst. eiro apjomā nepieciešams veikt šādušādi jāmarķē semantiskoās lomu marķēšanuas, tad vispirms var atrast, ka vārds iegādājies izsauc pirkšanas/pārdošanas situāciju, un pēc tam – ka pirkšanas/pārdošanas situācijai ir pieļaujams elements pircējs (piemērā – uzņēmums „“Laima”), un elements pirkums (ražošanas tehnika).
1. Tehniskais noformējums;
6.5. Izteicēja izveide;
|
Par laikmetam neatbilstošu rakstības veidu tiek uzskatīta t. s. čupu burtu – kj (ķ vietā), lj (ļ vietā), zh (ž vietā), sh (š vietā), kā arī patskaņu dubultojumi garā patskaņa apzīmēšanai. Šāds diakritisko zīmju rakstības stils joprojām sastopamspiemīt atsevišķu vecākās paaudzes telefonu īpašniekiem, rakstot īsziņas, savukārt, runājot par elektronisko saraksti, var paskaidrot, ka pirms 20 un pat pirms 10 gadiem visas programmas nepazina latviešu valodas alfabēta diakritiskās zīmes (garumzīmes, mīkstinājuma zīmes, šņāceņus), tāpēc elektroniskajā sarakstē drīkstēja lietot dubultburtus u. tml. Taču jau tolaik tika uzskatīts, ka šis rakstības veids nekādā gadījumā nav atbalstāms un izplatāms bez šī – īpašā – pamatojuma un tādējādi nav uzskatāms par modernā latvieša nākotnes rakstu valodu.
1. Tehniskais noformējums;
6.5. Izteicēja izveide;
|
Par pētījuma bāzi šajā rakstā tika izmantoti vidusskolēnu literatūras pieraksti, kuros skolēni veic dažādus pierakstus stundā (skolotāja stāstījums, uzdevumi klasē individuāli, pāros, grupās), kā arī pilda mājasdarbus (konspektē, atbild uz izvirzītajiem problēmjautājumiem, raksta viedokli, pārspriedumu, domrakstus, izstrādā radošos darbus u. tml.).
1. Tehniskais noformējums;
6.5. Izteicēja izveide;
|
Sarakste starp izdevumu recenzējošām vietējās varas iestādēm ieilga, tika konstatēts, ka pārdošanu fiziski apturēt nav iespējams, un, tā kā saturisku iebildumu nebija, izņēmuma kārtā tika atļauts izplatīt šo darbu (Vėbra, 1996, 201–202). Šis gadījums vairoja lietuviešu cerību, ka drukas aizliegums tiks atcelts. Šāda rīcība un lēmumu nekonsekvence diezgan agri sāka raisīt pat augstāko cara administrācijas pārstāvju neticību aizlieguma panākumiem, piemēram, jau 1877. gadā Kauņas gubernators Pjotrs Baziļevskis atskaitē paziņoja, ka „grāfa Muravjova mēģinājums ieviest krievu burtus lietuviešu valodā ir nenav izdevies”, un ierosināja atļaut iespiest grāmatas ar latīņu burtiem (Vėbra, 1996, 18).
1. Tehniskais noformējums;
6.5. Izteicēja izveide;
|
Nevar apgalvot, ka trūktu labas gribas vai kompetences, taču, kā norādījais dzejnieks Apsesdēls, ierobežotību radīja tieši šī procesa individuālais raksturs (Apsesdēls 1921): "„Tautas atmodas laikmetā valodu, kurā gribēja radīt un radītās vērtības sniegt tautai, uzlūkoja kā šo sava laikmeta darboņu privātlietu un kā privātļaudis tā laika darbinieki arī ķērās un radīja viņu – savām vajadzībām.
1. Tehniskais noformējums;
6.5. Izteicēja izveide;
|
Viņš parāda, kā īsā laikā tādi vārdi kā “uzvilkt”, “fanātisms”, “organisks”, “mūžīgs” un daudzi citi ieguvauši specifisku nozīmes nokrāsu.
1. Tehniskais noformējums;
6.5. Izteicēja izveide;
|
Daudz vienkāršāk bijair uzrunāt cilvēkus vēsturiskās Latgales pagastos, uzdodot tiešu jautājumu: v„Vai muokat/ varit parunuot latgaļiski?” Pozitīvās atbildes gadījumā saruna parasti veiksmīgi noritēja latgaliešu izloksnē.
1. Tehniskais noformējums;
6.5. Izteicēja izveide;
|
Tika pārlūkots viens reģiona laikraksta (kādreizējā Dobeles rajona laikraksta) „Zemgale” numurs (14.08.2015.); šāda tipa izdevuma izvēli noteica fakts, ka reģiona laikraksti vairāk uzmanības velta samērā ikdienišķām un sadzīviskām tēmām, gandrīz nemaz nerakstaot, piemēram, par zinātnes un tehnikas jaunākajiem sasniegumiem, arī ne par politikas aktualitātēm, un līdz ar to šķiet, ka šajos izdevumos publicēto tekstu leksika ir tuvāka ikdienas sarunvalodas vārdu krājumam, šajos tekstos retāk parādās tādi vārdi, kas vēl izjūtami kā jaunvārdi.
1. Tehniskais noformējums;
6.5. Izteicēja izveide;
|
No 2001. gada 29. janvāra Valsts valodas centrs pārietgāja Izglītības un zinātnes ministrijas pakļautībā (Ministru kabineta rīkojums Nr. 57), bet no 2005. gada (atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 202) – Tieslietu ministrijas pakļautībā.
1. Tehniskais noformējums;
6.5. Izteicēja izveide;
|
Es katru dienu studēju, es katru dienu mācos, es katru dienu kaut ko apgūstu jaunu un es domāju, ja man būs tādas iespējas, tad es viennozīmīgi pabeigšu, kā teikt, kaut kādus kursus, kurus es, kā teikt, esmu jau ieplānojis, tā teikt, pabeigt, tie ir saistīti ar tādām profesionālām zināšanām, tas nav saistīts ar to, lai man būtu vēl kāds skaists papīrs, ja? -– bet tai pašā brīdī, kas attiecas pašmācībām, bieži tiek interpretēts, ka Šlesers, ņemot vērā to, ka viņš ir ne tikai jaunākais ministrs, bet pat ministrs bez izglītības -– tā ir tāda... žurnālistu ļaunums, ja?” (Zandere, Grūbe 1999) Intervētā toreizējā ministra aizstāvībai jāsaka, ka šāda žurnāla redakcijas rīcība pirms 20 gadiem sabojātu arī kāda cita politiķa lingvistisko reputāciju, jo lasītāji nebija pieraduši vērtēt kāda cilvēka valodas kultūras līmeni pēc literārās valodas normām, ko ievēro rakstītā tekstā un iepriekš sagatavotā publiskā runā.
1. Tehniskais noformējums;
6.5. Izteicēja izveide;
|