Tomēr ir iespējams izdarīt vairākus secinājumus par kopīgajām tendencēm: kopējais kalendārvārdu skaits pakāpeniski pieaudzis no tikai viena (un pat dažas dienas ar baznīcas gadā nozīmīgām dienām pat izlaižot) līdz maksimums piecpieciem vārdiem konkrētā dienā (piemēram, 14. septembrī), īpaši krasi pieaudzis sieviešu vārdu skaits; tika daļa vārdu palikusi nemainīga simts gadu laikā (kopš 1913. gada) kāsimts gadu laikā (kopš 1913. gada) nemainīga palikusi tikai daļa vārdu – Elīza, Beta, Regīna, Bruno, Albertīne u. c.; vairāki vārdi „pārceļojuši” no vienas dienas uz citu gan tajā pašā mēnesī (piemēram, Knuts no 24. uz 26. septembri), gan visa gada ietvaroslaikā (Zeltmatim Gundega bija 20. septembrī, bet jau 1942. gadā tā ir pašreizējā vietā 28. aprīlī, savukārt Balvām vārdadiena tagad tiek atzīmēta 23. decembrī); jaunu vārdu pievienošana jau esošajiem tikai daļā gadījumu saistīta ar kopīgu etimoloģiju vai skanējumu, dažkārt ievērots princips, apvienojot aizgūtu un latviskas cilmes vārdu (10. septembrī Jausma, Albertīne vai 27. datumā Ādolfs, Ilgonis), bet bieži vien ārēji viegli pamanāms princips paliek neskaidrs; nav vērojama tendence noteikt, ka katrā dienā būtu jābūt vismaz vienam vīriešu un sieviešu vārdam.
1. Tehniskais noformējums;
6.4. Vārdu secība;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|