Te gan jāpiebilst, ka pēdējos desmit gadu laikāos laiku pa laikam Latvijā ir publicēti padomi šī mūsdienīgā saziņas veida izpratnē un uzlabošanā: tie ir gan pašmāju autoru darbi, piem.ēram, etiķetes meistaru Aijas Strautmanes („Rokasgrāmata lietišķajā etiķetē” Rīga : Jumava, 2007; „Etiķetes grāmata” Rīga : Jumava 2009) un Aijas Odiņas darbi („Etiķete un protokols” Rīga : Zelta grauds 2009un Aijas Odiņas darbi (sk. lit. sarakstu!), gan tulkojumi, piem.ēram, britu autores Šērlijas Teilores „Lietišķo vēstuļu, e-pasta un citu lietišķo dokumentu paraugi” (plašāks virsraksts „Visaptverošs lietišķās sarakstes ceļvedis” Rīga : Zvaigzne ABC, 2006).
1. Tehniskais noformējums;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
8. Tekstveide;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|